Kopš britu/ amerikāņu 2001.gada iebrukuma Afganistānā, tās cilvēki dzīvo patstāvīgā vardarbības un terora apdraudējumā. Vien pagājušajā gadā (2017), laikā no 1.janvāra līdz 30.septembrim, Taliban un valdības/starptautisko spēku kara darbības rezultātā tika ievainoti vai nogalināti 8090 civiliedzīvotāji. Pašlaik konfliktu raksturo aptuveni 80 incidenti dienā, un ievainoto skaits pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis.
Pēdējo mēnešu laikā Taliban ir atguvuši teritorijas, kuras tie zaudēja iebraukuma un starptautiskās koalīcijas miera operāciju laikā. Tai pašā laikā Afganistānas valdība ik dienu zaudē daļu teritorijas. Šo neseno notikumu dēļ ANO nolēma Afganistānas konfliktu pārklasificēt no “pēc konflikta” situācijas uz “aktīvu konfliktu”.
Šokējošs ir traumēto civiliedzīvotāju skaits. 2009.gadā Afganistānas Veselības ministrija norādīja, ka vismaz divas trešdaļas Afganistānas iedzīvotāju cieš no garīgās veselības traucējumiem, un ir maz ticams, ka vienā no planētas nestabilākajām valstīm šīs problēmas tiks attiecīgi ārstētas.
Tas nav tikai par satraucošo un ātri augošo incidentu skaitu, ievainotajiem vai nogalinātajiem civiliedzīvotājiem. Neskatoties uz to, ka šiem skaitļiem vajadzētu būt vairāk nekā pietiekamam iemeslam piešķirt afgāņu bēgļiem pelnīto patvērumu, skaitļi nepārliecina mūsu Eiropas valdības. Globālais Miera indekss 2017 klasificē Afganistānu kā otru bīstamāko valsti uz Zemes; Afganistānu pārspēj tikai Sīrija. Bet mūsu valdības tāpat neklausīsies.
Afgāņiem piešķirto patvērumu skaits procentuāli stipri atšķiras dažādās Eiropas Savienības valstīs. Dažas valstis neaizsargās tāpat kā nevienu (šokējoši, ka, piemēram, Ungārija akceptē vien 7,4 % afgāņu bēgļu lūgumus pēc patvēruma); dažas valstis uzrāda mazliet labāku rezultātu. Eiropas valstis ir pierādījušas, ka tās nevēlas aizsargāt afgāņus. Piedraudot apturēt visus finansiālo palīdzību Afganistānai, ES ir piespiedusi Afganistānu uzņemt atpakaļ tās ļaudis.
Deportēto afgāņu stāsti visticamāk nekad nesasniegs mūsu nacionālos plašsaziņas līdzekļus., bet neskaitāmas cilvēktiesību organizācijas, tādas kā “Amnesty International” ir ziņojušas par deportēto cilvēku nogalināšanu pēc tam, kad tie atgriezušies mājās. Pat tagad šie cilvēki ir briesmās, jo mūsu valdības turpina sūtīt atpakaļ Eiropā patvērumu meklējošos afgāņus. 2015.gadā atpakaļ tika nosūtīti 3260 cilvēki. 2016.gadā šis skaitlis gandrīz trīskāršojās, tika deportēti 9460 cilvēki. Starptautiskās organizācijas norādīja, ka Afganistāna ir kara zona. Vadošās cilvēktiesību organizācijas ir vērsušās pie ES un tās dalībvalstīm ar lūgumu akceptēt afgāņu bēgļus. Tas nav maz ticams, ka cilvēki, kurus sūtām atpakaļ, tiks nogalināti, taču, neskatoties uz to, mūsu valdības turpina sūtīt afgāņus atpakaļ. Ir laiks rīkoties.